Deklarācija par riskiem
Deklarācija par risku izpratni, kas saistīti ar operāciju veikšanu finanšu tirgos
Ar šo AS „RB Securities IBS” (turpmāk tekstā – „RBS”) informē klientu par riskiem, ar kuriem klients var saskarties, veicot darījumus finanšu tirgos.
Galvenie riski
Sistēmas risks – risks, kas saistīts ar finanšu tirgus kā sistēmas funkcionēšanu un izpaužas kā potenciāla sistēmas vai tās daļas (bankas sistēma, depozītu sistēma, tirgus sistēmas, mijieskaita sistēma un citas finanšu tirgus darbību ietekmējošas sistēmas) nespēja izpildīt savas funkcijas.
Ārpus sistēmas (individuālais) risks – konkrēta finanšu tirgus dalībnieka risks: klienta, bankas, pilnvarotā pārvaldītāja, tirdzniecības platformas, depozitārija, emitenta un finanšu tirgu regulatoru risks.
Cenu risks – klienta ieguldījumu portfeļa tirgus cenas samazināšanās un klienta daļējs vai pilnīgs finanšu instrumentos ieguldīto naudas līdzekļu zaudējums nelabvēlīgu cenu izmaiņu rezultātā finanšu tirgos.
Valūtas risks – risks, kas rodas nelabvēlīgu valūtu kursu svārstību rezultātā, kuru dēļ klienta aktīvi tiek pakļauti inflācijas ietekmei.
Likviditātes samazināšanās risks – risks, kas saistīts ar tādas situācijas rašanos finanšu tirgū, kuras rezultātā aizvērt klienta agrāk atvērtu pozīciju var būt grūti vai neiespējami.
Saistību nepildīšanas risks – aktīvu zaudēšanas risks, kas radies finanšu tirgus dalībnieka, kuram ir saistības pret klientu, saistību nepildīšanas, maksātnespējas vai pretlikumīgas darbības rezultātā.
Nodokļu risks – risks, ka grozījumi nodokļu likumos var samazināt klienta aktīvu ienesīgumu. RBS nav klienta konsultants nodokļu, juridiskos un ieguldījumu jautājumos.
Politiskais risks – šis risks ir saistīts ar nelabvēlīgām izmaiņām politiskajā situācijā vērtspapīru emitenta valstī, jebkura cita finanšu tirgus darījumu dalībnieka valstī, kas var atstāt iespaidu uz finanšu instrumentu cenu, kā arī uz izmaksājamo ienākumu nosacījumiem un apmēriem.
Ar elektronisko saziņas līdzekļu un
programmu nodrošinājuma izmantošanu saistītie riski
Risks, ka klients var ciest tiešus vai netiešus zaudējumus, kas radušies informatīvo, elektronisko vai attālināto apkalpošanas sistēmu bojājumu dēļ vai arī ar tirgus infrastruktūras nepilnībām saistītu kļūdu dēļ, tajā skaitā darījumu veikšanas tehnoloģiju un vadības, uzskaites un kontroles sistēmu nepilnībām, kas saistītas ar trešo personu nesankcionētu piekļuvi tirdzniecībai, izmantojot klienta vārdu.
Ja ir atteikumi datu pārraides sistēmā vai programmu nodrošinājuma darbā, pastāv klienta rīkojuma neizpildes risks, kā arī klients nevarēs savlaicīgi saņemt informāciju par savu kontu, izmantojot elektronisko sistēmu Internets vai attālinātās apkalpošanas sistēmas.
Akcijas un obligācijas
Pērkot akcijas, klients kļūst par emitenta uzņēmuma biedru un pilnībā uzņemas tā ekonomiskos riskus. Klientam ir tiesības saņemt dividendes (ja tādas tiks dalītas) atbilstoši emitenta uzņēmuma ienākumiem attiecīgajā periodā.
Pērkot obligācijas, klients kļūst par emitenta uzņēmuma kreditoru un klientam ir tiesības saņemt atbilstošu procentus no obligācijām, kā arī obligāciju dzēšanas dienā klientam tiek izmaksāta minimālā obligāciju vērtība.
Akciju pirkšanai piemīt augstāks risks nekā obligāciju pirkšanai, jo klienta ienākumi lielā mērā ir piesaistīti emitenta uzņēmuma ienākumiem. Turklāt, pērkot akcijas, rodas papildu riski, piemēram, pastāv liela varbūtība, ka akciju iegādes cena un vēlāka akciju realizācijas cena atšķirsies. Ja klients vēlas pārdot šādas akcijas uzreiz pēc to iegādes, pastāv liels risks, ka klients cietīs zaudējumus. Akciju cena var ātri mainīties: kā pieaugt, tā arī samazināties.
Risks, ka netiks izmaksāti obligāciju kupona ienākumi, pastāv tikai tajā gadījumā, ja emitentu uzņēmums ir finansiāli nestabils. Turklāt, ja emitenta uzņēmums kļūst maksātnespējīgs, obligāciju turētājiem salīdzinājumā ar akciju turētajiem ir pirmtiesības saņemt līdzekļus, kas iegūti no emitenta uzņēmuma īpašuma realizācijas.
Kā akciju, tā arī obligāciju turētāji ir pakļauti akciju un obligāciju tirgu sistēmu riskiem.
Nodokļu likme ienākumiem no obligācijām un akcijām tiek noteikta atkarībā no klienta uzturēšanās valsts. Lielākajā daļā gadījumu depozitārijs ietur nodokli, saņemot atbilstošus ienākumus klienta labā, saskaņā ar iekšējām procedūrām un klients saņem dividendes vai kuponu maksājumus jau ar atvilktu ieturēto nodokli.
Nākotnes līgumi un iespējas līgumi
Risks zaudēt līdzekļus, veicot darījumus ar nākotnes un iespējas līgumiem, var sasniegt būtiskus apjomus. Klientam būtu vispusīgi jāizskata jautājums par to, vai šādu operāciju veikšana viņam ir pieņemama, ņemot vērā viņa finanšu resursus.
Ja nākotnes un iespējas līgumu tirgū izveidojas klienta atvērtajai pozīcijai nelabvēlīgs stāvoklis, pastāv varbūtība salīdzinoši īsā periodā pazaudēt visus līdzekļus, kas paredzēti šādu pozīciju maržinālajam nodrošinājumam.
Ja pastāv klientam nelabvēlīga nākotnes un iespējas līgumu cenu kustība, iespējams, ka klientam, lai uzturētu atvērtu pozīciju tirgū, īsā laika periodā būs jāiegulda papildu līdzekļi, un, ja klients noteiktajos termiņos nevarēs ieguldīt šos līdzekļus, klienta pozīcija var tikt likvidēta ar zaudējumiem, kas jāsedz klientam.
Nākotnes un iespējas līgumu tirgū izveidojošos apstākļu rezultātā var būt grūti vai neiespējami aizvērt klienta atvērto pozīciju. Tas iespējams, piemēram, kad ātru cenu izmaiņu dēļ tirdzniecība nākotnes un iespējas līgumu tirgū tiek apturēta vai ir ierobežota.
Nav teikts, ka zaudējumu ierobežošanai nosūtītie „stop” rīkojumi ierobežos klienta zaudējumus līdz paredzamajam līmenim, jo pastāv varbūtība, ka tirgus situācijas dēļ šādu rīkojumu par iepriekš norunāto cenu izpildīt nebūs iespējams, turklāt vairākums gadījumu „stop” rīkojumu sistēma paredz izvietot rīkojumus tirgū, kur tirgus nosaka „stop” cenu. Šajā gadījumā rīkojums tiek izvietots tirgū par tirgus cenu, kas var būtiski atšķirties no norādītās „stop” cenas.
Risks, kas rodas, pārdodot iespējas līgumu, ir salīdzināms ar nākotnes līgumu darījumu veikšanas risku, proti, pie samērā nelielām nelabvēlīgām cenu kustībām tirgū klients ir pakļauts riskam ciest potenciāli neierobežotus zaudējumus, kas pārsniedz no iespējas līguma pārdošanas saņemtos ienākumus.
